Es iedomājos, kā tas būtu – pēkšņi visi zinātu visu par mani. Es rakstītu un viņi lasītu. Mana personīgā dienasgramāta, kas pieejama visiem. Un kaut arī es zinātu, ka viņi lasa, es joprojām rakstītu visu patiesību. Es nemeloju, līdz ar to sanāk, ka tāpēc bieži klusēju.
uz jumta 