Fragments

Kas notiek ar manu galvu?
Tīrās šausmas.
Tur kāds ir iemitinājies. Viņš nav ne ļauns, ne labs, bet viņš spiež no manis āra sulu. Sāļu sulu. Viņš grib zināt visu, kas notiek, viņš grib saprast, kāpēc es daru tā un ne citādi, viņš par visām varītem ir gatavs to noskaidrot. Viņš cīnās, viņš lien dziļāk, jau cauri smadzeņu šūnām ticis, nu sāk ceļot pa orgāniem. Viņam interesē, kā es jūtos ik pēc katra mazā trieciena un viņš zina, ka man vajag pārdzīvot un izsāpēt. Es to nezināju, bet viņš to māca. Viņš man neļauj gulēt, kad vajadzētu, bet, kad apstākļi nav īsti piemēroti, viņš miegu sūta man virsū. Viņš, acīmredzot (ai, nē, es viņu neredzu gan) ir izlēmis, ka šis būs tas īstais laiks, lai es sevi iepazītu tik, cik sen jau vajadzēja. Vai varbūt nevajadzēja. Es zinu, ka viņs to zina. Kad un ko vajag.
Lai arī cik viņu ir bijis un būs šajā grāmatā, tieši šis varētu būt visvairāk Viņš. Tas īstais un liktenīgais.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s