Spoguļi

Nekad nebūt pārliecinātai par savu mīlestību – tas ir tas, ko es gribētu mainīt. Nekad – ilgtermiņā. Īsos periodos esmu bijusi pat pašpārliecināta. Vai es otrā cilvēkā meklēju savas kļūdas? Savas nepaveiktās lietas un nepabeigtās, pat neiesāktās, cīņas? Vai es veidoju tos spoguļus, par kuriem runā Andra Manfelde? –
“Esmu sapratusi, ka otrs ir kā spogulis. Tu dzīvo viens un esi tāds diezgan labs cilvēks, tāds… visumā jauks. Un tad tu satiec otru, kura rīcība kā indikators tevi izprovocē, izrauj ikdienas virspusē tavus “jaukos” dziļumus un… tavs mierīgais spoguļāttēls izrādās māns. Tad jūs divi dzīvojat un no šiem “spoguļiem sadauzītiem” mēģināt radīt vienu seju – dubultportretu. Ja otrs cilveks būtu tikai partneris, tas būtu tik maz, tas būtu tik garlaicīgi! Es domāju, ka otrs ir kā atbilde, jo cilvēka galvenais uzdevums ir atrast sevi.” (Lilit 09.2014.)
Esmu reizēm domājusi par šiem spoguļiem. Mēs diezgan ātri pieņemam viens otra seju. Neapzināti, protams. Bet es par to domāju brīžos, kad manī ir dusmas, kad otrā cilvēkā redzu tos trūkumus, kas vienmēr ēduši no iekšpuses mani pašu. Es skaidri apzinos, cik bieži runāju, bet cik reti daru. Runāšana šeit apzīme vairāk tos nerealizētos sapņus. Cerība, ka es darīšu daudz labu lietu, reizēm tās pat tiek iesāktas, bet pavisam retu reizi nopietni turpinātas un vēl retāku – pabeigtas. Tā kā esmu izlēmusi dzīvot viegli, ļaujoties laika gaitai un notikumu plūsmai, es sevi neēdu par lietam, kuras izdaru vai neizdaru. Cenšos sevi pārliecināt, ka viss nāks pats no sevis, liktenis man visu pasniegs uz paplātes (kas, protams, ir pilnīgas muļķības), tādēļ iespringšanai un, līdz ar to, nervu bojāšanai nav jēgas. Un, lūk, ņemot vēra to, ka sev to piedodu, otram cilvēkam es to piedot negribu. Viņš ir tas mans reālais atspulgs, kuram es bez žēlastības saku to, ko sev nevaru saņemties pateikt, tas, pret kuru es sevī varu turēt aizvainojumu, pret kuru klusēt un iekšēji izlemt, ka šis civlēks man blakus nav vajadzīgs, jo nedara to, ko patiesība vēlos es pati. Šī ir ļoti svarīga cīņa ar sevi. Un tai manai daļai, kas vēlas audzināt pašpietiekamus, gudrus un spējīgus bērnus, no tā noteikti ir jātiek vaļā, jo, tieši tāpat, mani mīnusi var atspoguļoties manos bērnos.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s