Ved mani mājās

Es gribu Tevi mīlēt un es gribu Tevi nemīlēt. Es iztēlojos tādu nepārtrauktu cīņu, kad dienas ir naktis un naktis ir dienas. Kad mēs dzīvojamies kaili un dzeram tīru šņabi, kad mēs virtuvē smēķējam un, kad viens no mums reizēm pamet otru, aizejot savās ikdienas gaitās. Es iztēlojos tādu absolūto neprātību, kurā abi esam iemetušies iekšā un, lai arī cik ļoti tā būtu degradējoša, izkāpt no tās itin nemaz negribam, jo tā tik ļoti mūs piepilda. Un tā šķiet kā dzīve, tieši tāda, kādai tai jābūt – pavisam dabiski, pavisam vienkārši un nedaudz sāpīgi. Es iztēlojos savandītus palagus un spilvenus, kas jau ilgāku laiku neatrodas tiem paredzātajā vietā. Es iztēlojos, ka tie brīži, kad saldi nolūztam viens otra skavās, ir pilnīgi ārpasaulīgi, un, kad rīts mums atnes nojausmu par reālo pasauli, mēs aizejam uz veikalu pēc vīna un skatāmies kādu izcili labu filmu, lai pazustu citā realitātē, kura eksistē tikai mums diviem. Reizēm pienāk kāds vakars, kad mēs izejam sabiedrībā. Varbūt mēs cītīgi nomazgājamies, bet varbūt tieši otrādi – paliekam tādi smaržojoši viens pēc otra un seksa piegānītajiem palagiem. Es cītīgi sapucēju savus matus un seju, Tu – piemeklē ērtākās kedas, un mēs dodamies. Lai arī vakars mūs aizved dažādās kompānijās, mēs pavadām laiku katrs atrodot jautrību citā bāra stūrī, tomēr ir tas viens brīdis, kad es ieraugu Tevi, pietuvojos un viss, ko Tu man saki, silti skatoties ar savām apreibušajām acīm manās ir – ”Lūdzu, ved mani majās”.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s