8. janvāris ’15

Pēdējās dienas es pastiprināti domāju par sapņiem. Un te pēkšņi arī Agris man par tiem atraksta. Un es atkal prātoju – cik ļoti tie kaut ko nozīmē. Kur mūsu zemapziņa ceļo un ko viņa grib mums pateikt. Kas patiesībā notiek tai paralēlajā astrālajā pasaulē, kas paradās mums esot miegā.

Es pāris dienas pirms jaunā gada iestāšanās sapņoju par Renāru – savu draugu, kurš tiek izvilkt no ūdens ziemā un tiek izglābts. Dažas dienas pēc jaunā gada iestāšanās kāds cits Renārs aukstajos ūdeņos pazūd un pēc vairākām diennaktīm saspringtas, vairāku simtu cilvēku viņa meklēšanas, tiek vietējā iedzīvotāja atrasts. Tikai, diemžēl, atšķirībā no mana sapņa, viņs vairs nebija atdzīvināms.. un es milzīgā empātijā un skumjās noliecu savu galvu. To visu cilvēku, kas viņu meklēja, likteņa un netaisnības priekšā. Kaut kas šeit ļoti nav kārtība uz šīs pasaules. Kaut gan varbūt zemapziņa jau sen visu zina un laicīgi mūs mēģina brīdināt. Es nezinu. Es tikai prātoju un minu.

Netaisnīgākais ir tas, ka no šejienes aiziet jauni, labi, gudri cilvēki, bet paliek papilnam idiotu, debiliķu un nejēgu (man pat gribas teikt – bezjēgu). Un tad es eju pa ielu un redzu tādus, lasu ziņās par viņiem un iedomājos – kādēļ gan šo pretīgo alkoholiķu sugu nevarētu izsūtīt vai iznīcināt. Ja viņi vārītos savā sulā, tad tas būtu kas viens un atstājams vienaldzīgs, tomēr viņi bojā it visu sev apkārt esošo būtņu dzīvošanu. Un, pats trakākais, ka viņiem pieder spēja vairoties, un tieši tādēļ šie šausmīgie stāsti kļūst bezgalīgi.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s