Man nav ne jausmas, kas vispār notika ar šo nedēļu. Kas viņā notika, kur viņa palika?

Tas, ko jutu nedēļas sākumā nu ir aizpeldējis tik tālu, ka, šķiet, mani un tās sajūtas nu šķir mēneši.

Šodien nepārtraukti no debesīm krīt palags slapja sniega. Kā bija pirms dienām piecām – pat neatceros.

Ir piektdienas pēcpusdiena un es esmu mazāk nogurusi kā tas bija pirmdienā. Tad es tik ļoti daudz jutu un domāju, ka milzu smagums bija katru dienu apkārt janēsā. Šobrīd – apātija.

Kaut gan es joprojām un drošivien nekad arī nepārstāšu sapņot, lai kāds vienā jaukā dienā “sail me away”.

Nedēļas vidus, tā trešdiena, kurā izlaidu sevi ārā kopā ar Agri un viņa meitenēm – tas vispār bija kāds, pēc dzejas skanošs joks. Neko nesaprotu. “Neko negribu saprast. Tikai just.”

 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s