Krekls

Sākumā mēs vienmēr guļam blakus kaili. Tā mēs pilnībā sajūtam viens otra ķermeni aizmiegot, pamostoties un arī esot miegā. Tā mēs varam viens otram pieskarties un mīlēties jebkurā brīdī tā, ka it neviens auduma gabals mūs nešķir. Pēc laika mēs gulētejot uzvelkam kādu kreklu, jo tā ir siltāk. Skaidrs, ka esot blakus un iekarstot glāstiem, vai jau esot savienotiem, krekls tiek nomests, jo kaisle ir karsta un prasa pēc kaila auguma. Tomēr vēlāk uzvilktajam kreklam pievienojas arī zeķes, lai nesaltu kājas un galu galā arī apakšbikses, vai vēl vairāk – garās pidžammas bikses. Tā mēs guļam blakus vakarā vienkārši silti aizmigot, visbiežāk – dažādos laikos. Un to reto reizi, kad nonākam līdz glāstiem un seksam, jo abiem sakrīt tam piemērots noskaņojums un laiks, tad nereti krekls un zeķes tiek atstāti mugurā.. Man tas šķiet tā vienkārši skumji, kā jums?

Viena doma par “Krekls

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s