Tu dari mani labāku

Rakstu stāstu Literārajai akadēmijai, kurš jāiesniedz tieši šovakar un atceros, kur biju tieši pirms mēneša. Kur es atrados, rakstot savu iepriekšējo stāstu, īsi pirms tā nosūtīšanas. Kur atrados fiziski un kur – sirdī – tā bija pavisam cita pasaule, un tikai pirms mēneša…

Tu zini, ka esi mani atstājis ar atvērtu brūci? Vari, lūdzu pateikt, cik ilgi man ar to būs jāstaigā? Neviens jau nespēs man pieskarties, kamēr tā būs vaļā. Un kamēr Tu būsi prom, tā būs vaļā. Un es negribēšu un nespēšu nevienu sev pielaist klāt.

Tu esi kādreiz juties tā, it kā Tavs augums turpinātos? Tā, ka Tavs augums, esot cieši blakus kāda cita miesai, joprojām saglabā pats sevi. Glāsti, kuru miesu gribi, bet abas ir viena? Tu esi?

Es esmu.

Es gribu Tev nekad neuzrakstīt vēstuli. Visu, ko pret Tevi jūtu, gribu izstāt Tavai mammai, un to jau Tu zini. Pateikt paldies viņai par visu Tevi, man pāri malām plūstu sirds, ja es atrastos tai vietā un laikā, kur spētu to izdarīt. Bet vēstuli es Tev negribu rakstīt, jo manas vēstules vienmēr paliek nenosūtītas, atstājot vien tajās ierakstīto svarīgumu kaut kur gaisā, izplatījumā. Sapni par Tevi man vajag materializētu.

Tu dari mani labāku.

 

 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s