Rīgas centram, mana mūža garumā, vienmēr ir piederējis nenosakāms šarms un pievilcība. Tā es domāju jau gadiem ilgi un domāju, ka domāšu vēl gadiem ilgi. Man negribas no šejienes prom. Jā, reizēm sakārojas mežu, jūru un klusumu. Bet šobrīd man šķiet, ka tieši šeit es varu sasniegt vislabāko klusumu savā galvā. Un, lai arī kur es brauktu, Rīgā vienmēr atgriežos kā mājās. Vislabākā vieta, kur rakstīt, ir Rīgas centra burzma. Kustība, troksnis, cilvēki, ēkas, tramvaji, automašīnas, kafejnīcas. Bruģis, sliedes un asfalts.
Cilvēki ir atbilde visam. Tādēļ man nenogurstoši patīk vērot cilvēkus. Kamēr es nogurstu un gribu redzēt vairs tikai savus. Vai tikai savas guļamistabas griestus. Vērot. Man vajag logu uz pasauli manā ikdienā. Lūdzu, vienu lielu logu, kurā redzams Rīgas centrs. Tad es brīvdienās varētu braukt skatīties mežus, jūras, kalnus un klusumus. Skatīties klusumu. Ieelpa ir iedvesma, kas cilvēku klusumā izpleš. Iepilda enerģiju. Un tu visu redzi tieši tā, kā tas ir.
Dodiet man cilvēkus. Daudz dažādu cilvēku. Neiet mājās. Būt ārā.
..rakstnieki nesacer, lai sniegtu zināšanas citiem; drīzāk tie raksta, lai informētu paši sevi.
Rudens. Ir auksti. Es pamostos un logi ir norasojuši. Manā dzīvoklī valda silts mitrums un es negribu celties. Iegremdēju seju dziļāk spilvenā un iespiežu segu starp kājām, sarāvusies embrija pozā. Šis ķermeņa stāvoklis jau kopš bērnības palīdz justies siltumā un drošībā. Gribu, lai viņš pienes man brokastis gultā. Gribu karstu zaļo tēju. Tā iedzerta strauji izsilda manas iekšas un aiztek līdz pat kājstarpei. Gribu lai viņš, kaut bez brokastīm, paslīd apakšā zem segas, zem kuras silts dzīvo mana ķermeņa aromāts. Lai viņš savām spēcīgajām rokām cieši tur manus gurnu kaulus un iegremdē savu seju tur, kur šobrīd jūtu visvairāk spriedzes. Tomēr man ir jāceļas. Viņa šorīt blakus nav un man nav daudz laika. Ir jāizmazgā mati un jāatrod siltas drēbes, diena būs gara. Pēc stundas jau atrodos tramvaja pieturā, ap kaklu cieši apvijusi vilnas šalli, galvā cepure un rokās dūraiņi. Es dievinu komfortu un termokrūze, kas man rokās, to nodrošina pilnībā. Šī ir mana pirmā darba nedēļa birojā. Zinu, ka būs pagrūti pierast pie konkrētā darba grafika un dienām, kas jāpavada biroja krēslā. Tomēr esmu laimīga. It viss manā dzīvē rit pēc plāna un neviens mani nesaprot labāk par manu vīrieti. Viņš mīl manu augumu un ciena personību. Un tas ir abpusēji. Caur rīta tumsu redzu tuvojamies tramvaja gaismas. Kad tas ir piebraucis, es iekāpju, apsēžos un izvelku no somas grāmatu. Lasīt, esot ceļā, man vienmēr ir ļoti ļoti paticis.
uz jumta 