Epizode nr. IV

aabb4c756c9a1d3804c6b187f3acea0bRudens. Ir auksti. Es pamostos un logi ir norasojuši. Manā dzīvoklī valda silts mitrums un es negribu celties. Iegremdēju seju dziļāk spilvenā un iespiežu segu starp kājām, sarāvusies embrija pozā. Šis ķermeņa stāvoklis jau kopš bērnības palīdz justies siltumā un drošībā. Gribu, lai viņš pienes man brokastis gultā. Gribu karstu zaļo tēju. Tā iedzerta strauji izsilda manas iekšas un aiztek līdz pat kājstarpei. Gribu lai viņš, kaut bez brokastīm, paslīd apakšā zem segas, zem kuras silts dzīvo mana ķermeņa aromāts. Lai viņš savām spēcīgajām rokām cieši tur manus gurnu kaulus un iegremdē savu seju tur, kur šobrīd jūtu visvairāk spriedzes. Tomēr man ir jāceļas. Viņa šorīt blakus nav un man nav daudz laika. Ir jāizmazgā mati un jāatrod siltas drēbes, diena būs gara. Pēc stundas jau atrodos tramvaja pieturā, ap kaklu cieši apvijusi vilnas šalli, galvā cepure un rokās dūraiņi. Es dievinu komfortu un termokrūze, kas man rokās, to nodrošina pilnībā. Šī ir mana pirmā darba nedēļa birojā. Zinu, ka būs pagrūti pierast pie konkrētā darba grafika un dienām, kas jāpavada biroja krēslā. Tomēr esmu laimīga. It viss manā dzīvē rit pēc plāna un neviens mani nesaprot labāk par manu vīrieti. Viņš mīl manu augumu un ciena personību. Un tas ir abpusēji. Caur rīta tumsu redzu tuvojamies tramvaja gaismas. Kad tas ir piebraucis, es iekāpju, apsēžos un izvelku no somas grāmatu. Lasīt, esot ceļā, man vienmēr ir ļoti ļoti paticis.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s