Lai nav bail

this-sydney-lifestyle-engagement-gives-you-a-peek-into-the-couples-entire-day-15-600x480Vakar vakarā man nenāca miegs. Tu iekāpi gultā un aizmigi, kamēr es vēl sēdēju pie rakstāmgalda un centos saprast, kas patiesībā gribu būt. Tu miegā sāki šņākuļot un es nolēmu salāpīt sava mēteļa kabatas. Bija sākusies ziema. Iegāju virtuvē un pamanīju tur tevis neizdzerto burbona Four Rouses pudeli. Dzēriena garša mani ļoti sildīja, tā ietecēja iekšās kā šķidras pretsāpju zāles, kas paredzētas dvēselei un tās mieram. No plaukta izcēlu tīru glāzi un iztecināju tajā burbonu. Tik vien kā dažiem malkiem tu tur biji atstājis.

Aiz loga sāka snigt, un es redzēju sevi aizejam uz priekšu pa to ielu, kas vasarā, no mūsu dzīvokļa piektā stāva loga, ir neredzama, jo to aizsedz biezās koku lapotnes. Tagad tā iela ir pavisam kaila, ved taisni uz priekšu un galu es tai neredzu un nezinu. Tas ir zemes ceļš, šobrīd sasalis zemes ceļš, un tam abās pusēs, blakus cits pie cita, auksti pelēki koki. Es eju pa to ceļu uz priekšu un man gandrīz nemaz nav bail, sniega baltums izgaismo visus tumšos stūrus. Tūlīt aiz cilvēkiem, manas lielākās bailes ir no tumsas, jo nekad nezinu, kas tajā slēpjas, baidos nezināt.

Es turpinu iet pa to ceļu, kur nekad neesmu gājusi un drīz tas biedzas, atduroties pret mežu. Tur aug gari, slaidi koki un mežs gluži caurspīdīgs, tāpēc tā dziļumā ieraugu baznīcu. Tā izskatās pēc baznīcas – smailais koka tornis un krusts tā galā, tikai es nevaru saprast, vai vispār drīkstu baznīcas. Es taču guļu ar tevi bez Dieva klātbūtnes, bez atļaujas. Neatceros, ka būtu lasījusi, ka tas ir grēks, bērnībā, kad mācījos katoļticību pie vecāsmammas lauku mācītāja. Toreiz, sūdzot grēkus, teicu, ka nožēloju, ka strīdējos ar brāļiem. Tagad es pat neprotu strīdēties, es vienmēr eju prom, jo tālāk, jo labāk un labprāt neatgriežos.

Es vienmēr tikai meklēju kādu, ar ko sadoties rokās, lai drošāk, lai siltāk, lai nav bail.

Kad eju, viss garāmejošais atsitas pret maniem gurnu kauliem. Tie ir mani rokturi uz pasauli. Savos gurnos es nēsāju visu savu būtību, tie nes mana vīrieša spēku un nesīs mūsu bērnus. Ar gurniem es visu sajūtu vispirms. Laikapstākļus, cilvēkus, bailes, karstumu un izmisumu. Mans izsalkums atspoguļojas manos gurnu kaulos, kad jūtu to, tad pati nesaprotu, vai tās ir alkas pēc ēdiena vai seksuāla apmierinājuma.

Cauri gurniem dzīvība ienāk un rodas no jauna. Gurni ir iekāre, elpa. Dzīvība un pati būšana. Es elpoju ar gurniem, tie nes manu gribēšanu un pārliecību.

Vakaros, kad vēlu pārnāku mājās, tu mani sagaidi ar siltām vakariņām, un ja vēlu pārnāc tu, tad sagaidu es. Un tad tu ēd un tev garšo, un tu saki paldies. Tad apskauj mani cieši, pat nedaudz par ciešu, man saspiežas kauli un orgāni, bet nesāp, jo es mīlu. Tava roka maigi pārbrauc pāri manai kailajai mugurai, kuru esi atradis zem platā krekla. Tajā brīdī es sāku kust, jo mugura ir mana jutīgākā vieta un tu slīdi tālāk aiz maniem īsajiem mežģīņu šortiem, kas piesūkušies ar cepto kartupeļu, timiāna, maltās gaļas un saldā krējuma smaržām.

Tad es apsēžos pie galda, un tu mums cep pankūkas. Uz galda stāv ievārījums, zemeņu, no manas, jau debesīs dzīvojošās, omes. Un blakus tam stāv šokolādes liķiera pudele, mana tēva dāvināta, tēva, kurš ar omi, savu māti, nebija runājis gadus divdesmit. Un nav runājis joprojām, jo viņa jau ir prom pavisam. Tu izlej šķidro pankūku mīklu pa visu pannu, pēc pāris minūtēm noslidini izcepto uz apaļā šķīvja galda vidū un pārber ar kanēli. Es vēroju un gribu tevi. Gribu klausīties un stāstīt, justies maza un pasargāta, gribu ar katra pirksta galu savienot kopā mūsu miesas. Tu esi kalsns. Man kalsnie nekad nav patikuši, tad jau labāk vairāk nekā mazāk, bet muskuļains, gluds, silts augums. Tai dienā es nezinu, kas esmu, jo biju uz darba pārrunām, kur mani izsūca sausu. Vēlāk, kad gāju mājās, lija lietus virsū uz sniega kupenām un es jutu tikai nejēdzīgu tukšumu. Lai arī ko es savā dzīvē darītu, es tikai gribu justies novērtēta, es viņiem teicu.

 

 

 

 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s