Bezmiegs

Aizgājusī diena karājas gaisā tumšā istabā, kad izslēgta gaisma.
Pusnakts ir pārkāpusi slieksni un karstums stāv visapkārt nekustīgs.
Pilsētas trokšņi aiz atvērtā loga nenoklust ne brīdi,
pēc dažām stundām tie sāks pirmdienu.
Spilvens ir sakarsis, sega plāna.
Acis ir smagas un es elpoju.
Gurni izliekušies kā alkdami pieskārienu un sega iespiesta cieši starp kājām.
Ir vasara un es pamazām sāku aizmirst ar kādu baudpilnu spēku viņš man pieskārās.
Tik vien kā pirms gada tas notika pirmoreiz.
Slīdošas ēnas pār mana dzīvokļa sienām.
Te es esmu viena pati.

Viena doma par “Bezmiegs

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s