Impulss

Tā. Labdien. Es gribu rakstīt. Daudz rakstīt. Varbūt ne katru dienu un visu laiku to darīt fiziski, bet pierakstīt tad, kad ir padevies impulss un rakstīt tad, kad vienkārši man ir brīva stunda un es tagad parakstīšu. Man reti, kad ir brīvas stundas. Bet tomēr, kad viņas ir – darbdienu vakari nav rakstīšanai. Es tur, darbā, nogurstu. Es te, vakarā, gribu atpūsties. Un man vajag. Un man patīk darbs, man patīk katru dienu uz turieni doties, lai arī celties, nu jau tumšos un aukstos rītos, vajag nedaudz piespiesties. Man patīk strādāt, rakstīt, atpūsties, satikt draugus un mīlēt ģimeni. Kāda ir perfektā formula?

Rakstīšana jau patiesība notiek visu laiku – tā ir tā vērošana, par ko iepriekš jau esmu stāstījusi. Tomēr skaidrs, ka bez fiziskas pirkstu palīdzības tai tomēr nav ne mazākā ieguvuma ārpus mana prāta un sarunām.

Man, lūdzu, katru dienu vienu impulsu tai brīdī, kad esmu brīva. Un apzinīga.

Paldies.

38488027_1779323895496429_278318416266264576_o.jpg

P.s. Nav noslēpums, ka repmūzika ir mana mīlestība. Pēdējo dienu laikā tajā ir divi apbrīnojami labi darbi paveikti. Viens ir sirds cilvēka Artūra Jenota jeb Ipstena Kūna reālā romantisma metaforu darbs “Zvēri” un otrs – apbrīnojami īsts un precīzs – Artura Skuteļa darbs “Kaķis baložu barā” no vēl topoša albuma.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s