Šeit

Nēsāju sevī ļoti daudz nikotīna. Tā dūmi un mana izelpa mijas ar ziemas salto gaisu. Es eju un eju un eju. Apstāties, apsēsties, paelpot savu ķermeni un iet atkal. Jenots mans šovasar teica, ka viņam patīkot nemetaforiskums manī. Ka es pasakot visu tieši tā, kā tas ir, radot ainu bez sarežģītiem un meklētiem vārdiem. Vārdus meklēt gan vajag un pēdēja laikā, man šķiet, es krietni daudz runāju metaforās.

Pa retai reizei, uzzinot, ka man nezināmi cilvēki lasa šo blogu, esmu silti pārsteigta. Vakar to pastāstīja Vita (paldies tev par sarunām). Un es teicu, ka šī ir impulsu vietne. Te es bieži nerediģēju, neveidoju apzinātu saturu. Vienkārši atstāju savu sajūtu un palaižu pasaulē. Varbūt atradīs savu vietu. Varbūt pati atradīšu savu, kaut meklēšanu esmu izslēgusi.

Mēs visi jūtam vienu un to pašu. Mums visiem sāp un mums visiem mēdz būt silti. Skaidrs, ka dažādi uz to reaģējam un dažādi izdzīvojam. Cerams, ka pārdzīvojam arī pāri. Atrodam sevi un mieru.

Manā ideālajā pasaulē cilvēki runātu. Tuviem cilvēkiem ir jārunā dziļi. Un cilvēki kļūst tuvi, dziļi runājot. Neizmetam viņus ārā.

47492753_512395145941626_753398235074134016_noo

Čē bārs naktī no 30.novembra uz 1.decembri; pēc Austras balvas pasniegšanas.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s